Zobens pirmsislāma turku vidū bija svēts priekšmets, jo tā materiāla – dzelzs – dēļ arī bija svēts. Zobens, kuram, domājams, ir dvēsele, tika izmantots dažādos reliģiskos rituālos. Vēl viens punkts, kas atspoguļo zobena svētumu, ir kulturālā uzvedība, zvērējot uz zobeniem. Šis piedēvētais svētums dažādos piemēros turpinājās arī pēc islāma pieņemšanas. Tradīcija iegravēt pantiņus, lūgšanas vai hadītus uz zobeniem kļuva par islamizētu atspulgu. Tāpat dažādās nostāstās (menakip) vēstīts, ka koka zobenus galantajiem karotājiem uzdāvinājušas vadošās reliģiskās personības, lai palielinātu savu spēku. Šie zobeni dervišiem un veterāniem ir viens no svarīgākajiem spēka elementiem pasakās. Zobena svētums ir ierakstīts arī klasiskajā literatūrā.
Klasiskajā literatūrā lietoti jauni jēdzieni ar “zobena pantiņa” un “zobena lūgšanas” kombināciju. Turklāt daži zobeni, īpaši pravieša Muhameda un Zulfikara zobeni, bija iesvētīti priekšmeti, atstājot pēdas mūsu kultūrā.
Zobenam ir simboliskas nozīmes dominēšana, paklausība, pakļaušanās, spēks un varenība, izņemot tos, taču šī raksta mērķis ir analizēt minētos piemērus par zobena svētumu un izpētīt šī svētuma saknes mūsu kultūrā.
Neskatoties uz vēsturisko nozīmi, zobeni ir ļoti populāri arī kā kolektīvs un dāvana. Ja meklējat pārsteidzošu dāvanu, varat atrast dažādus veidus mūsu veikalā. Lūdzu, pārbaudiet šeit.
